nožmiegt
nožmiegt -žmiedzu, -žmiedz, -žmiedz, pag. -žmiedzu; trans.; vienk.
Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
Piemēri«..kuru katru bridi tevi varēja nožmiegt, katru minūti varēji nokļūt gestapo nagos.»
- «..kuru katru bridi tevi varēja nožmiegt, katru minūti varēji nokļūt gestapo nagos.»
- Ja tu neatnestu barību, es šodien droši vien nobeigtos badā, Bet tagad dzīvošu ilgi, ja vien mani nenožmiegs.
- pārn. «Drīz mēs to mežu nožmiegsim, lai ļaudis skatās un brīnās, kā aiziet veco laiku godība,» smējās Jānis.
Avoti: 5. sējums