nobālēt
nobālēt -bālu, -bāli, -bāl, arī -bālēju, -bālē, -balē, pag. -bālēju (arī -bālu, 1. konj.); intrans.
1.Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
PiemēriRita juta, ka nobāl, asinis atplūda ne tikai no vaigiem, to vairs nebija visā ķermenī..
2.parasti 3. pers. Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā). Nobālēt.
Piemēri..pāris krēslu ar nobālējušiem katūna sēdekļiem.. likās nākuši no kungu istabām.
2.1.Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
PiemēriPirmajos rītausmas staros pazūd nobālušais mēness, aust diena.
2.2.Kļūt ļoti blāvam (par gaismu, gaismas avotu).
Piemēri..blāzmojas rīts, kas spuldzes gaišajai liesmai liek nobālēt.
2.3.reti Kļūt nespodram, necaurredzamam.
Piemēri..dzēra zāles visi kopā, gan pakšķus drīvējot, gan iekšā aiz nobālušām rūtīm sēdēdami.
3.Kļūt mazāk vai maz izjūtamam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
PiemēriBet man nav nekā cita, lai šo skaistumu kaut vai tikai daļēji paņemtu līdzi, kā tikai atmiņa, kas ar gadiem nobāl un aizmiglojas...
3.1.Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
PiemēriKad es ieraudzīju, ka Ķīķeru pirtiņa kūp, tad visas citas vēlēšanās nobāla tās vienas priekšā: tikt turpu!
3.2.Izzust, samazināties (piemēram, par slavu).
Piemēri..ungāru rokmūzikas ansambļu tālā un labā slava nenobāl arī koncertpriekšnesumā.
Avoti: 5. sējums