nobēgt
nobēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
PiemēriĶekatas nāk!.. Kādi viņi būs? Briesmīgi vai vēlīgi, baigi vai jautri? Vai nebūtu gudrāk kur nobēgt?
- Ķekatas nāk!.. Kādi viņi būs? Briesmīgi vai vēlīgi, baigi vai jautri? Vai nebūtu gudrāk kur nobēgt?
- Mare pietrūkās un žigli kā stirna nobēga aiz kādas gubas.
- Marta: Mēs gan tikai nobēgsim mežā, kamēr fronte pāries.
2.Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriGājēji jau pa gabalu nobēga ceļa malā, apstājās un gaidīja, kamēr kāzinieki pabrauc garām.
- Gājēji jau pa gabalu nobēga ceļa malā, apstājās un gaidīja, kamēr kāzinieki pabrauc garām.
Avoti: 5. sējums