nobēgt
nobēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
PiemēriĶekatas nāk!.. Kādi viņi būs? Briesmīgi vai vēlīgi, baigi vai jautri? Vai nebūtu gudrāk kur nobēgt?
2.Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriGājēji jau pa gabalu nobēga ceļa malā, apstājās un gaidīja, kamēr kāzinieki pabrauc garām.
Avoti: 5. sējums