nobīdīt
nobīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
PiemēriNobīdīt galdu sānis no loga.
- Nobīdīt galdu sānis no loga.
- Viņš daļu no apsegam nobīdīja nost..
- Strautmaniete svarīgi uzliek [saini] galdā, tā ka Ieva tikko spēj nobīdīt malā šķīvi ar pīrāgiem.
- ..[liesmas] sāka tvarstīt sprīdi tālāk nobīdīto žagaru klēpi.
- pārn. Tumsu projām nobīdot, Tu ar gaismu pildi āri..
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriSpraukdamies uz priekšu, Georgs mēģināja nobīdīt no ceļa starp galdiem sastājušos studentus..
- Spraukdamies uz priekšu, Georgs mēģināja nobīdīt no ceļa starp galdiem sastājušos studentus..
- Skrēju atdarīt [durvis].. Svešs cilvēks.. kā blāķis nākdams nobīdīja mani sānis..
Stabili vārdu savienojumiNobīdīt pie malas (arī malā).
- Nobīdīt pie malas (arī malā) idioma — Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
2.Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
PiemēriĀdolfs sameklē cigareti, nobīda zemāk [automobiļa] logu, aizsmēķē, izmet sērkociņu..
- Ādolfs sameklē cigareti, nobīda zemāk [automobiļa] logu, aizsmēķē, izmet sērkociņu..
2.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
3.fiz., tehn. Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
Piemēri..detaļas saspiež ar spiedienu, kas mazāks par tecēšanas robežu, un pēc tam savstarpēji nobīda par dažiem milimetriem.
- ..detaļas saspiež ar spiedienu, kas mazāks par tecēšanas robežu, un pēc tam savstarpēji nobīda par dažiem milimetriem.
Avoti: 5. sējums