nobadīt
nobadīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.parasti 3. pers. Badot nonāvēt.
PiemēriJērs sāka piegriezt vērību Krančeļa lēkāšanai un riešanai,.. tas.., galvu pašķiebis un ausis saglaudis, skrēja virsū Krančelim, grasīdamies to nobadīt ar saviem smieklīgi niecīgajiem raģeļiem..
2.Badot, arī bakstot atdalīt nost.
PiemēriAvota malā divas kā kumeļu kakli slaidi izliekušās egles, tām nograuzta un nobadīta gandrīz visa miza.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt).
Avoti: 5. sējums