nobaudīt
nobaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Nogaršot.
PiemēriDevām nogaršot viņiem [iezemiešiem] maizi un vārītu zivi, saldumus, medu un žāvētas dateles. Viņi negribēja nekā nobaudīt.
- Devām nogaršot viņiem [iezemiešiem] maizi un vārītu zivi, saldumus, medu un žāvētas dateles. Viņi negribēja nekā nobaudīt.
- Pēc mana stāsta pat atturīgākie sniedzas pēc austerēm, lai vismaz reizi mūžā nobaudītu, kā šī delikatese garšo.
- Mārtiņš nobaudīja un norēcās, spēcīgais dzēriens iekoda kaklā un iesita degunā.
Avoti: 5. sējums