nobīdīt
nobīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
PiemēriNobīdīt galdu sānis no loga.
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
PiemēriSpraukdamies uz priekšu, Georgs mēģināja nobīdīt no ceļa starp galdiem sastājušos studentus..
Stabili vārdu savienojumiNobīdīt pie malas (arī malā).
2.Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
PiemēriĀdolfs sameklē cigareti, nobīda zemāk [automobiļa] logu, aizsmēķē, izmet sērkociņu..
2.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
3.fiz., tehn. Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
Piemēri..detaļas saspiež ar spiedienu, kas mazāks par tecēšanas robežu, un pēc tam savstarpēji nobīda par dažiem milimetriem.
Avoti: 5. sējums