nodūdot
nodūdot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
PiemēriBalodis nodūdo.
1.1.trans.
PiemēriVienīgi kāds novēlojies meža balodis vēl nodūdoja savu skumjo un komisko dziesmu..
2.trans. Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
Piemēri«Atā, atā,» viņa nodūdo, «mēs steidzamies, mazuli, mums ļoti maz laika.»
3.trans. Paklusu nodziedāt.
PiemēriNodūdot dziesmu.
Avoti: 5. sējums