Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nodūdot
nodūdot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
PiemēriBalodis nodūdo.
  • Balodis nodūdo.
1.1.trans.
PiemēriVienīgi kāds novēlojies meža balodis vēl nodūdoja savu skumjo un komisko dziesmu..
  • Vienīgi kāds novēlojies meža balodis vēl nodūdoja savu skumjo un komisko dziesmu..
2.trans. Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
Piemēri«Atā, atā,» viņa nodūdo, «mēs steidzamies, mazuli, mums ļoti maz laika.»
  • «Atā, atā,» viņa nodūdo, «mēs steidzamies, mazuli, mums ļoti maz laika.»
3.trans. Paklusu nodziedāt.
PiemēriNodūdot dziesmu.
  • Nodūdot dziesmu.
Avoti: 5. sējums