nodabūt
nodabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNodabūt siju no sastatnēm.
1.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNodabūt ganāmpulku lejā pa stāvu nogāzi.
2.Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNodabūt baļķi no ceļa.
2.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNodabūt bērnus no rotaļlaukuma.
2.2.Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriNodabūt veco krāsu no sienas.
Avoti: 5. sējums