nodabūt
nodabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Virzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNodabūt siju no sastatnēm.
- Nodabūt siju no sastatnēm.
- Nodabūt klavieres lejā pa kāpnēm.
1.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNodabūt ganāmpulku lejā pa stāvu nogāzi.
- Nodabūt ganāmpulku lejā pa stāvu nogāzi.
2.Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNodabūt baļķi no ceļa.
- Nodabūt baļķi no ceļa.
- ..plosts uzdūrās sēklim un neparko nebija nedabūjams nost.
2.1.Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNodabūt bērnus no rotaļlaukuma.
- Nodabūt bērnus no rotaļlaukuma.
2.2.Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
PiemēriNodabūt veco krāsu no sienas.
- Nodabūt veco krāsu no sienas.
- Nodabūt mālus no apaviem.
Avoti: 5. sējums