nodarbošanās
nodarbošanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
1.Profesija, amats (kādam).
PiemēriĢirts uzzināja viņa vārdu un nodarbošanos. Viņš bija arhitekts kādā celtniecības organizācijā..
- Ģirts uzzināja viņa vārdu un nodarbošanos. Viņš bija arhitekts kādā celtniecības organizācijā..
- Sākumā vergu medniecība un tirdzniecība bija portugāļu kolonizatoru galvenā nodarbošanās.
- Materiālās kultūras jomā plaši monogrāfiski pētījumi veikti par latviešu tautas galveno nodarbošanās veidu - zemkopību - feodālisma periodā.
2.Darbība, darbs, ko kāds veic.
Piemēri..Intam aizrautīga nodarbošanās ar kamenēm. Viņš kāro tās vērot..
- ..Intam aizrautīga nodarbošanās ar kamenēm. Viņš kāro tās vērot..
- ..grāmatzīmju veidošanu, tāpat kā to kolekcionēšanu, meistars uzlūkojis par vaļas brīžu nodarbošanos.
- Kam nav patlaban tieša pienākuma, kas saistīti ar šīs peldošās mājas gaitu, tam kuģa vadība atrod kādu citu nodarbošanos..
Avoti: 5. sējums