nodzenāt
nodzenāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
PiemēriNodzenāt vistas no dārza.
1.1.Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
PiemēriNodzenāt mušas.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriViņa, miegu nodzenājot, dzied.
2.Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
PiemēriNodzenāt zaķi kādu kilometru.
2.1.Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt.
PiemēriNodzenāt zaķi labu laiku.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
PiemēriNodzenāt ziņnesi visu dienu.
4.Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
PiemēriNodzenāts zirgs.
5.sar. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
PiemēriJau tā veselas divas stundas nodzenāja tavas pēdas.
6.apv. Nodarināt (koku, zarus).
PiemēriNodzenāju sila priedi.
Avoti: 5. sējums