nogrābt
nogrābt -grābju, -grāb, -grābj, pag. -grābu; trans.
1.Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
PiemēriNogrābt lapas no zāliena.
2.Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
PiemēriKad labs laukumiņš bija iztīrīts no lielākajiem celmiem, Zenta to nogrāba ar grābekli un gružu gubai pielika uguni.
3.Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
PiemēriNogrābt uz rakto dobi.
4.Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
PiemēriNogrābt no kaudzes grozu kartupeļu.
5.Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml.).
PiemēriMan izdodas [peldot] tikt Harijam priekšā, bet viņš mani nogrābj aiz kājas, es nekādi nevaru izrauties.
6.sar. Dabūt, iegūt.
Piemēri«..lielo asari gribēji nogrābt?»..
7.sar. Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
PiemēriKāpnēs pēdējā brīdī, kad es jau skrēju.., mani vēl nogrāba direktors un prasīja tuvākus paskaidrojumus par jauno nodokļu uzskaiti..
7.1.vienk. Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
PiemēriRīgā arī apprecējies, esot nogrābis kādu bagātu dāmu.
7.2.sar. Apcietināt, saņemt gūstā.
PiemēriNu, drīz pēc tam mani nogrāba. Zināju, tas tikpat reiz notiks, bet, vienalga, mājā nosēdēt nevarēju.
Avoti: 5. sējums