nogriezties1
nogriezties [nogriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriRiteņbraucēji nogriežas no šosejas.
1.1.Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) — par ceļu, upi u. tml.
PiemēriCeļš nogriezās asā leņķī pa labi, un vējš tagad pūta no muguras..
1.2.Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) — par ceļu.
PiemēriTaciņa, kas nogriežas no dubļainā ceļa un ved augšup kalnā, pilnīgi aizaugusi un ir tik tikko pamanāma.
1.3.Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
PiemēriZilajā debesu pamalē aiz dzirnavām gulēja melns mākonis un ducināja pērkons, bet tas šķita nogriežamies pāri Melnezeram, neskarot šoseju.
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
PiemēriPutekļi nogriezās.
Stabili vārdu savienojumi
3.parasti 3. pers. Tikt nogrieztam [1] (2), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriGāze nejauši nogriezās.
4.novec. Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
PiemēriViņa izrunāja pēdējos teikumus tik mierīgi, tik rāmi... Ernests nogriezās nost.
4.1.Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) — par skatienu.
PiemēriPēc tam viņa acis nogriezās pie tukšās glāzes un no turienes atkal pie Steķīša atpakaļ.
4.2.pārn. Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
Piemēri«Tad tiešām jūs no manis gribat nogriezties,» Lūcija skumji sacīja. «Jūs gribat mani dzīves jūrā atstāt vienu..»
Avoti: 5. sējums