nogriezties1
nogriezties [nogriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriRiteņbraucēji nogriežas no šosejas.
- Riteņbraucēji nogriežas no šosejas.
- Nogriezties uz fermu.
- Nogriezties gar ezermalu.
- Nogriezties pa aleju.
- Zirgs nogriežas uz lauku ceļa.
- Nogriezties sānis.
- Automobilis nogriežas šķērsielā.
- Mēs nogriežamies no ceļa un aizbrienam pa garajām smilgām un pīpenēm līdz birztalas malai.
- ..braucējiem vajadzēja nogriezties no lielā ceļa pa labi..
- Baļķu vezumi nogriezās no ceļa un izbrauca uz neliela laukuma..
- pārn. ..Mirdza Smithene, tikai iekšējās sajūtas vadīta, nogriezās pa platāko, progresīvās mākslas ceļu un nenovirzījās no tā visu garo un grūto mūžu.
- pārn. Kad [māte] bija pārliecinājusies, ka meitene dzīva un nekādas briesmas tai vairs nedraud, visa viņas mātes mīlestība, rūpes un sirdsēsti nogriezās uz Kārlēna pusi.
1.1.Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) – par ceļu, upi u. tml.
PiemēriCeļš nogriezās asā leņķī pa labi, un vējš tagad pūta no muguras..
- Ceļš nogriezās asā leņķī pa labi, un vējš tagad pūta no muguras..
- Ceļš brīžiem.. pasitas te vairāk pret ziemeļiem, tur nogriežas mazliet uz dienvidiem, galvenā virzienā tomēr locīdamies uz vakariem.
- ..upe, piepeši kļuvusi šaura šauriņa, krasi nogriežas pa labi, bezmaz sākdama tecēt atpakaļ.
1.2.Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) – par ceļu.
PiemēriTaciņa, kas nogriežas no dubļainā ceļa un ved augšup kalnā, pilnīgi aizaugusi un ir tik tikko pamanāma.
- Taciņa, kas nogriežas no dubļainā ceļa un ved augšup kalnā, pilnīgi aizaugusi un ir tik tikko pamanāma.
- Pa kreisi mežā nogriezās neliels ceļš.
- Gar ezera galu nogriezās ceļš uz Kaktiem, nelielo Līča saimniecību.
1.3.Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
PiemēriZilajā debesu pamalē aiz dzirnavām gulēja melns mākonis un ducināja pērkons, bet tas šķita nogriežamies pāri Melnezeram, neskarot šoseju.
- Zilajā debesu pamalē aiz dzirnavām gulēja melns mākonis un ducināja pērkons, bet tas šķita nogriežamies pāri Melnezeram, neskarot šoseju.
- «Miers! Miers tava pavarda dūmiem! Vēji lai nogriežas Un aiziet uz jūru!»
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
PiemēriPutekļi nogriezās.
- Putekļi nogriezās.
- Viņa.. pēc brīža atgriežas ar lielu, apaļu pannu rokā. Dūmu mutuļi vien nogriežas!
- Dūnukalnieks pašmīkstināja staltajam melnim ar lūpām, sniegs vien nogriezās, un tas nozuda.. ar savām lepni lakotajām kamanām..
- ..mīna sprāga.. Svareniekam gar acīm nogriezās neskaidri uguns loki..
Stabili vārdu savienojumi
- Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm idioma — sar. Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
3.parasti 3. pers. Tikt nogrieztam [1] (2), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriGāze nejauši nogriezās.
- Gāze nejauši nogriezās.
- Dakts lampā nogriezušies par zemu.
4.novec. Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
PiemēriViņa izrunāja pēdējos teikumus tik mierīgi, tik rāmi... Ernests nogriezās nost.
- Viņa izrunāja pēdējos teikumus tik mierīgi, tik rāmi... Ernests nogriezās nost.
- Aiz dusmām viņš pat nospļāvās, tad, sāņus nogriezies, ar diviem pirkstiem izšņauca degunu.
- ..Ozols izņēma no atvilktnes nelielu aploksni, nolika to Mirdzai priekšā un pats nogriezās pie loga.
4.1.Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) – par skatienu.
PiemēriPēc tam viņa acis nogriezās pie tukšās glāzes un no turienes atkal pie Steķīša atpakaļ.
- Pēc tam viņa acis nogriezās pie tukšās glāzes un no turienes atkal pie Steķīša atpakaļ.
4.2.pārn. Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
Piemēri«Tad tiešām jūs no manis gribat nogriezties,» Lūcija skumji sacīja. «Jūs gribat mani dzīves jūrā atstāt vienu..»
- «Tad tiešām jūs no manis gribat nogriezties,» Lūcija skumji sacīja. «Jūs gribat mani dzīves jūrā atstāt vienu..»
Avoti: 5. sējums