Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nogulēties
nogulēties -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gulējos; refl.
1.Gulēt miegā (parasti neilgi).
PiemēriAstoņos man atbrauks pakaļ no.. cūku fermas, tā ka iznāks arī nedaudz nogulēties.
  • Astoņos man atbrauks pakaļ no.. cūku fermas, tā ka iznāks arī nedaudz nogulēties.
1.1.trans.
PiemēriKlusi ielīdis pie mums būdā, Džimītis laikam vēlējās vēl nogulēties saldu rīta miegu.
  • Klusi ielīdis pie mums būdā, Džimītis laikam vēlējās vēl nogulēties saldu rīta miegu.
  • Būtu laiks labi nogulēties dienasvidus atmiegu.
2.parasti 3. pers. Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
PiemēriTeļi nogulējušies.
  • Teļi nogulējušies.
3.parasti 3. pers. Nostāvēties2.
PiemēriNogulējies alus.
  • Nogulējies alus.
  • Ņem dažas dienas nogulējušos vai pienā izmērcētu stirnas gurnu,.. nomazgā, saspeķo..
Avoti: 5. sējums