Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noiet
noiet -ēju, -ēj, -iet, pag. -gāj.
1.intrans. Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNoiet pa kāpnēm.
  • Noiet pa kāpnēm.
  • Noiet lejā pagalmā.
  • Te pat varēja noiet lejā, graviņā..
  • Imants paņem Bobi un noiet lejā līdz Daugavai.
  • ..zosis cita pakaļ citai gāgādamas steidzas noiet pie avotiņa padzerties..
1.1.pārn. Ienirt (parasti dziļi).
PiemēriLauva: Pirms divām nedēļām ūdenslīdēji nogāja lejā apskatīt jūsu nogrimušo kuģi.
  • Lauva: Pirms divām nedēļām ūdenslīdēji nogāja lejā apskatīt jūsu nogrimušo kuģi.
  • Plēsonīgās līdakas pārlaiž ziemas aukstumu, noiedamas atvaros..
1.2.pārn. Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
PiemēriUn, ar vienu roku sagrābis mani pie pleca, [tēvocis] ar otru tā uzšāva pa muguru, ka man no galvas līdz kājām nogāja karsta tirpoņa.
  • Un, ar vienu roku sagrābis mani pie pleca, [tēvocis] ar otru tā uzšāva pa muguru, ka man no galvas līdz kājām nogāja karsta tirpoņa.
2.intrans. Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNoiet no laukuma.
  • Noiet no laukuma.
  • Noiet no skatuves.
  • Noiet malā.
  • Noiet sāņus no ceļa bija par vēlu..
  • Ierakstījis.. kabatas grāmatiņā gana zēna adresi, viņš nogāja pie malas..
Stabili vārdu savienojumiNoiet (arī noklīst) no ceļa. Noiet no grauda.
  • Noiet (arī noklīst) no ceļa idioma Degradēties, pagrimt.
  • Noiet no grauda idioma1. Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu).2.sar. Pagrimt.3.sar. Nonākt nevēlamā stāvoklī (piemēram, trūkumā, nabadzībā).
  • Noiet no skatuves idioma1. Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).2. Zaudēt noteicošu stāvokli. Pārtraukt darboties.
3.intrans. Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriNoiet gar veikala skatlogu.
  • Noiet gar veikala skatlogu.
  • Iegriezās [Mārcis] veikalā,.. nogāja gar letēm.
  • Kapteinis Neverovskis vēlreiz ātri nogāja gar rotu.
  • ..viņš.. nogāja garām vēstuļkastītei, kurā toreiz bija iemetis ziņu Lidai.
3.1.sar. Ejot garām, iegriezties (kur, pie kā).
PiemēriNoiet gar tirgu nopirkt kartupeļus.
  • Noiet gar tirgu nopirkt kartupeļus.
4.intrans. Iet un pabeigt iet.
PiemēriNoiet gājienā.
  • Noiet gājienā.
  • Noiet pa virvi.
4.1.Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
Piemēri..man rīt jāvago kartupeļi, jo protu taisni noiet pa vagu.
  • ..man rīt jāvago kartupeļi, jo protu taisni noiet pa vagu.
  • ..kā gan var noiet taisni cilvēks, kam galva griežas!
5.trans. Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriKad jau vairāk nekā puskilometrs bija noiets, Kalnarājs apstājās.
  • Kad jau vairāk nekā puskilometrs bija noiets, Kalnarājs apstājās.
  • Ceļu uz Kalna Kaibēniem viņi bija nogājuši, jautri par citiem runādami..
  • Labu gabalu slaiko, garo egļu ēnā nogājis, viņš ceļmalā apsēdās uz kāda celma.
  • pārn. Ir katram sava taka Līdz galam jānoiet..
  • pārn. ..milzīgu attīstības ceļu nogājusi mūsu zemes ekonomika.
  • pārn. Sācies.. [jaunais] gads. Kā vienmēr tādās reizēs cilvēks atskatās uz noieto ceļu un vērtē, kas tajā bijis labs, kas slikts..
5.1.pārn. Šķietamā kustībā veikt (visu attālumu) – par debess spīdekļiem.
PiemēriSaule nogājusi jau lielu gabalu, un nu.. aizgrimst aiz mākoņiem.
  • Saule nogājusi jau lielu gabalu, un nu.. aizgrimst aiz mākoņiem.
5.2.intrans. Iet (visu laikposmu) un pabeigt iet.
PiemēriNoiet bez apstāšanās vairākas stundas.
  • Noiet bez apstāšanās vairākas stundas.
5.3.pārn. Nodzīvot (mūžu, tā daļu).
PiemēriMākslinieka mūžs.. nav bijis no vieglajiem. Gustavs Šķilters nogājis to ar savu mākslas pārliecības spēku.
  • Mākslinieka mūžs.. nav bijis no vieglajiem. Gustavs Šķilters nogājis to ar savu mākslas pārliecības spēku.
  • Mūžs noiets pāri pusceļam..
6.intrans. Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
PiemēriNoiet divus mēnešus kursos.
  • Noiet divus mēnešus kursos.
  • Pēteris bija jau trīs ziemas nogājis pagasta skolā..
  • Es esmu godīgi nogājusi skolā veselu ziemu.
6.1.Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
PiemēriNoiet visu ziemu meža darbos.
  • Noiet visu ziemu meža darbos.
  • Vasaru viņš vēl nogāja ganos..
6.2.trans.; novec. Nokalpot (noteiktas dienas).
PiemēriGāja un gāja, un nevarēja nopļaut, un nevarēja noiet savas sievu dienas muižai.
  • Gāja un gāja, un nevarēja nopļaut, un nevarēja noiet savas sievu dienas muižai.
7.intrans. Valkāt (visu laikposmu) un pabeigt valkāt.
PiemēriNoiet vēl vienu ziemu ar to pašu mēteli.
  • Noiet vēl vienu ziemu ar to pašu mēteli.
8.parasti 3. pers.; intrans. Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
PiemēriPulkstenis noiet trīsdesmit sešas stundas bez uzvilkšanas.
  • Pulkstenis noiet trīsdesmit sešas stundas bez uzvilkšanas.
8.1.Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
PiemēriPulkstenis bija nogājis, un viņu vajadzēja uzvilkt.
  • Pulkstenis bija nogājis, un viņu vajadzēja uzvilkt.
9.parasti 3. pers.; intrans. Norietēt (parasti par sauli).
Piemēri..vienu vakaru, saulīte jau nogājusi, visur tumšs meties, bet vienā vietā mežu gali tomēr atsarkuši.
  • ..vienu vakaru, saulīte jau nogājusi, visur tumšs meties, bet vienā vietā mežu gali tomēr atsarkuši.
  • Saule nogāja, bet norieta spožums taisījās turēties ilgi.
  • Tikai vidējā rūts.. stīvi nolūkojās katru vakaru pakaļ aiz kapiem noejošai saulei.
10.parasti 3. pers.; intrans. Izkrist (par visu apmatojumu, apspalvojumu kādā ķermeņa daļā).
Piemēri«Vai tu esi redzējis meitieti ar pliku galvu? Pasaki, kāpēc puisiešiem vien mati noiet?»
  • «Vai tu esi redzējis meitieti ar pliku galvu? Pasaki, kāpēc puisiešiem vien mati noiet?»
  • ..zirgiem līdz Jāņiem nenogāja vecā ziemas kūla.
10.1.Izkrist, arī ļoti nodilt (par ādas izstrādājuma apmatojumu).
PiemēriKrauklis vēl uzvilka stipri nodriskātu kažoku, kura krāgai vilna vietvietām bija nogājusi, atstādama prāvus baltus laukumus.
  • Krauklis vēl uzvilka stipri nodriskātu kažoku, kura krāgai vilna vietvietām bija nogājusi, atstādama prāvus baltus laukumus.
10.2.Nolobīties, nolupt, atdalīties.
PiemēriNags nogājis.
  • Nags nogājis.
  • «..tad tikai rīvē [muguru ar zālēm], kamēr sāk sūrkstēt.. Citreiz āda noiet, bet tas nav nekas.»
  • Cinkota skārda jumts tajās vietās, kur cinks nogājis, ar tērauda suku jāatbrīvo no rūsas.
10.3.Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu). Izbeigties (par ādas slimībām).
PiemēriKārpas nogāja no rokas.
  • Kārpas nogāja no rokas.
  • Iedegums nogājis.
  • Izsitumi nogājuši ātri.
  • Ielieciet pirkstu starpā vati, kam uzbērts alauns. To dariet tik ilgi, līdz varžacs noiet.
  • «Kašķainos [zirgus] nošķīrām atsevišķi... Viņš jau noies, tas kašķis..»
11.parasti 3. pers.; intrans. Nokust (parasti par sniegu).
PiemēriAgrā pavasari, tikko noiet sniegs, lauku pakalniņos un meža malās, uz kailajām brūnajām pauguriņu vietām parādās pirmie asni..
  • Agrā pavasari, tikko noiet sniegs, lauku pakalniņos un meža malās, uz kailajām brūnajām pauguriņu vietām parādās pirmie asni..
  • «Tāds atkusnis pašā ziemas vidū nav piedzīvots. Es tā ceru: noies viss sniegs.»
  • Rudenī medības sāk.. pēc saules lēkta, kad apžuvuši rasa vai nogājusi salna.
12.trans. Pārspēt iešanā.
Piemēri..kājas tam vēl labi klausīja un iešanā viņš varēja noiet pašu jaunāko un veiklāko gājēju.
  • ..kājas tam vēl labi klausīja un iešanā viņš varēja noiet pašu jaunāko un veiklāko gājēju.
13.tikai 3. pers.; intrans.; sar. Paveikties, klāties. Iziet (8).
Piemēri«..man bija tā neveikli, kā kauns, kā bailes, ka man tik jaunam tā nogājis un dēls jau pirms kāzām gadījies.»
  • «..man bija tā neveikli, kā kauns, kā bailes, ka man tik jaunam tā nogājis un dēls jau pirms kāzām gadījies.»
13.1.Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
PiemēriProtams, ka pirmās bij Jaunkalacienes meitas... reizes rēķins nogāja pietiekoši gludi..
  • Protams, ka pirmās bij Jaunkalacienes meitas... reizes rēķins nogāja pietiekoši gludi..
14.parasti 3. pers.; intrans.; sar. Attīstīties (līdz kādam rezultātam) – piemēram, par darbību, notikumu.
PiemēriViņš paredzēja, kāds uguns viesulis te tūliņ sāksies, tiklīdz vācieši pamanīs viņu sakustēšanos. Var būt, ka lieta noies līdz durkļiem.
  • Viņš paredzēja, kāds uguns viesulis te tūliņ sāksies, tiklīdz vācieši pamanīs viņu sakustēšanos. Var būt, ka lieta noies līdz durkļiem.
  • ..lai tad noiet arī vai līdz pašam kautiņam.
15.intrans.; novec. Aiziet (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriVakarā Raits aizgāja uz upi mazgāties un teicās neatgriezties, bet noiet uz Dievkalniem apraudzīt tēvu.
  • Vakarā Raits aizgāja uz upi mazgāties un teicās neatgriezties, bet noiet uz Dievkalniem apraudzīt tēvu.
  • Otrā dienā Lauskis ar Gauženu nogāja pie Miglas Augusta.
  • Saule jau bija pāri pusdienai, kad nogājām līdz aitu baram.
  • ..še jau visi sen bija nogājuši pie miera..
Stabili vārdu savienojumiNoiet pie miera.
16.intrans.; reti Ļoti novājēt (parasti par darba dzīvniekiem).
Piemēri..zirgi viņam bija pavisam nogājuši, kā mēdza teikt - uz beidzamo tūkstoti.
  • ..zirgi viņam bija pavisam nogājuši, kā mēdza teikt - uz beidzamo tūkstoti.
16.1.Nolieloties.
Piemēri..ēka gan bija nogājusi pavisam. Nauda jau nu gan bija jāpieliek: pasvēru, apšuvu, nokrāsoju..
  • ..ēka gan bija nogājusi pavisam. Nauda jau nu gan bija jāpieliek: pasvēru, apšuvu, nokrāsoju..
Stabili vārdu savienojumiAuglis noiet. Drebuļi (arī šermuļi, tirpas, trīsas) noiet pa kauliem. Miegs noiet.
Avoti: 5. sējums