noieties
noieties -ējos, -ējies, -ietas, pag. -gājos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
PiemēriIzstaigājās [Made], nogājās, nokusa.
- Izstaigājās [Made], nogājās, nokusa.
- Bijis labi ko noieties.
2.Kļūt nevīžīgam. Morāli pagrimt.
Piemēri..konsuls arvien vairāk pieaugošā balsī sacīja... «Jaunam cilvēkam tā noieties, - tas ir kauns! ...Cik ilgi tu ar saviem zābakiem vēl domā iet?...»
- ..konsuls arvien vairāk pieaugošā balsī sacīja... «Jaunam cilvēkam tā noieties, - tas ir kauns! ...Cik ilgi tu ar saviem zābakiem vēl domā iet?...»
- Pāris nopietnāku biedru, kuri klusībā no viņa [rakstnieka] ko cerēja un gaidīja, bija noskumuši: ar viņu ejot droši uz leju, un ja ilgi vēl tā, tad viņš noiešoties pavisam...
3.Nokļūt trūkumā, nabadzībā.
PiemēriSaimniecība nogājušies.
- Saimniecība nogājušies.
Avoti: 5. sējums