noklausīts
noklausīts -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas ir uztverts klausoties.
PiemēriEs operēju ar dzirdētām frāzēm, ar.. spriedumiem, kas noklausīti no citiem.
- Es operēju ar dzirdētām frāzēm, ar.. spriedumiem, kas noklausīti no citiem.
- Šurp puisi atdzinusi kāda nejauši noklausīta saruna. Dzirdētais liek justies kā līdzvainīgam..
- ..jāliek bērnam.. atstāstīt noklausīto stāstiņu vai pasaku..
Avoti: 5. sējums