Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noklepoties
noklepoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
Piemēri..viņš noklepojās tā, it kā visu nedēļu bijis aizsmacis un rīklē kaut kas spriestos.
  • ..viņš noklepojās tā, it kā visu nedēļu bijis aizsmacis un rīklē kaut kas spriestos.
  • Viņa gāja iekšā, iepriekš noklepojusies, jā, vienu brīdi viņai pat iegribējās pieklauvēt.
  • Ernests aptaustīja kaklasaites mezglu, noklepojās un devās augšā pa pakāpieniem.
Avoti: 5. sējums