noklīst
noklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
PiemēriGovs noklīst no ganāmpulka.
1.1.Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
PiemēriNoklīdis suns.
1.2.pārn. Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
PiemēriBet līdzīgi.. [rakstnieks] rīkojas arī savos garākajos darbos. Tad ne katrreiz, detaļas zīmējot, viņš patur pašu nepieciešamāko, bet noklīst sāņus..
1.3.pārn. Degradēties, pagrimt.
Piemēri«Es esmu slikts cilvēks, es tev darītu raizes, bet es tevi mīļotu... mīļotu... un tu mani tā vadītu, ka es pavisam nenoklīstu.»
2.parasti 3. pers. Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast. Tikt noliktam pavirši, tā, ka pazūd.
PiemēriRītos viņš kādreiz grozījās pa istabu, kādu sevišķi svarīgu un nezin kur noklīdušu mantu meklēdams..
Stabili vārdu savienojumiNoklīdusi avs. Noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem).
Avoti: 5. sējums