Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokratīties
nokratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
PiemēriKrietnu brīdi nokratījušies ratos, beidzot uzduramies postenim..
2.parasti 3. pers. Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
PiemēriMotors nokratās un noslāpst.
Avoti: 5. sējums