nokraut
nokraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu; trans.
1.Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNo ārpuses [kūtsaugšai] piekļūt nevarēja, jo augšējā lūka nokrauta.
2.Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.). Kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
Piemēri. grēdās stāv nokrauti dažāda biezuma plankas un dēļi.
2.1.Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
PiemēriPie ceļmalā nokrautās malkas grēdas tēvocis apturēja [automobili]..
3.Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNokraut malku no platformas.
3.1.Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
PiemēriBaizga nokrauj zaru kaudzei virsējo kārtu. Zem virsējiem zariem atklājas paslēptuve..
Avoti: 5. sējums