nokrikšķēt
nokrikšķēt parasti 3. pers., -krikšķ, pag. -krikšķēja
nokrikšēt parasti 3. pers., -krikš, pag. -krikšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
PiemēriLai cik uzmanīgi speram soļus, tomēr dažreiz asi nokrikšķ sausie zari.
- Lai cik uzmanīgi speram soļus, tomēr dažreiz asi nokrikšķ sausie zari.
- Griežu slēdzeni, tā kaut kur aizķeras un nokrikšķ. Mana sirds pamirst. Turu rokā nolauztu slēdzeni.
Avoti: 5. sējums