nokņupt
nokņupt -kņupu, -kņupi, -kņūp, pag. -kņupu
noknupt -knupu, -knupi, -knūp, pag. -knupu; intrans.; reti
Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
PiemēriKrēsla nolaidās pār mežu un vientuļo ceļagājēju, kas, nokņupis pie zemes, darbojās gar stirnu.
Avoti: 5. sējums