nolīgoties1
nolīgoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
PiemēriPuika uztrūkās sēdus, tā ka laiva nolīgojās.
1.1.pārn. Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
Piemēri..uz vienu reizi visi laiž vaļā tādu brēcienu, ka visa iela nolīgojas..
2.Nolīgot [1] (1).
PiemēriVezums nolīgojas lejā pa nogāzi.
Avoti: 5. sējums