Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nolamāt
nolamāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
PiemēriProtams, Dzidra viņu nolamāja par nelieti, kas nekaunīgi krāpis tos, kuri viņam uzticējušies.
Avoti: 5. sējums