nolamāt
nolamāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
PiemēriProtams, Dzidra viņu nolamāja par nelieti, kas nekaunīgi krāpis tos, kuri viņam uzticējušies.
- Protams, Dzidra viņu nolamāja par nelieti, kas nekaunīgi krāpis tos, kuri viņam uzticējušies.
- Armīns neiedomājami rupji nolamā kādu meiteni.
- Beidzot saimniece nolamāja cūku par pagānu un velna māti un sāka draudēt ar vicu.
Avoti: 5. sējums