nolaupīt1
nolaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Laupot iegūt, piesavināties.
PiemēriStāsta, ka te.. jūras laupītāji.. aprakuši arī savas nēģeriem nolaupītās bagātības un par vergiem saņemto zeltu.
- Stāsta, ka te.. jūras laupītāji.. aprakuši arī savas nēģeriem nolaupītās bagātības un par vergiem saņemto zeltu.
- ..noziedzniekus septiņas dienas pēc pēdējās zādzības aizturēja un nolaupīto mantu atrada.
- Nolaupīs manu zemīti, paņems visa mūža darbu..
1.1.Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) – par dzīvniekiem.
PiemēriVilks nolaupījis jēru.
- Vilks nolaupījis jēru.
1.2.Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
PiemēriNevienam nav tādu tiesību - nolaupīt viņas bērnu!
- Nevienam nav tādu tiesību - nolaupīt viņas bērnu!
- Dejotāju nolaupījis angļu virsnieks, aizvedis uz Bombeju un apprecējis.
- ..pirms gadiem četriem viņu [miljonāra dēlu] nolaupīja gangsteri.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
Piemēri..daži zvejnieki nolīda kubrikos atgūt miegam nolaupītās stundas.
- ..daži zvejnieki nolīda kubrikos atgūt miegam nolaupītās stundas.
- Tuberkuloze ir ļauna slimība. Ar to arī mirst. Tā nolaupa daļu no dzīves.
- Netrūkst starp viņiem arī bārabērnu, kam karš nolaupījis mātes glāstu un tēva padomu.
Stabili vārdu savienojumiNolaupīt godu.
- Nolaupīt godu idioma — novec. Celt neslavu. Pazemot.
Avoti: 5. sējums