nolaupīt1
nolaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Laupot iegūt, piesavināties.
PiemēriStāsta, ka te.. jūras laupītāji.. aprakuši arī savas nēģeriem nolaupītās bagātības un par vergiem saņemto zeltu.
1.1.Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) — par dzīvniekiem.
PiemēriVilks nolaupījis jēru.
1.2.Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
PiemēriNevienam nav tādu tiesību - nolaupīt viņas bērnu!
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
Piemēri..daži zvejnieki nolīda kubrikos atgūt miegam nolaupītās stundas.
Stabili vārdu savienojumiNolaupīt godu.
Avoti: 5. sējums