noliegt
noliegt -liedzu, -liedz, -liedz, pag. -liedzu; trans.
1.Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu. Arī neatzīt.
PiemēriNoliegt dieva esamību.
- Noliegt dieva esamību.
- Apsūdzētie piederību pagrīdes organizācijai noraidīja un noliedza.
- Viņi nenoliedza, ka Miglas un Sarkaji reizēm atnesuši pie viņiem produktus un vēstules, ko bandīti.. pie viņiem naktīs saņēmuši..
- Kāpēc viņa lai nebūtu Anša sieva? Kāpēc lai viņa noliegtu savu vīru tikai tāpēc, ka viņš kungu acīs kritis nežēlastībā?
1.1.Uzskatīt par nepieņemamu, neatbilstošu kādām prasībām.
PiemēriViņš noliedza visu. Nekādas autoritātes neatzina..
- Viņš noliedza visu. Nekādas autoritātes neatzina..
- Viņš nozākāja un noliedza visu sev apkārt, iedomās paceldamies uz šī pazeminātā fona kā uz pjedestāla.
2.Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
PiemēriNoliegt bērniem rotaļāties ar sērkociņiem.
- Noliegt bērniem rotaļāties ar sērkociņiem.
- ..Jura istabiņas saimniece savam īrniekam bija noliegusi pēc pusnakts viņu pašu un viņas bērnus un vīru traucēt.
- Vecāki kategoriski nolieguši viņai braukt, bet palaimējies izšmaukt pa sētas kāpnēm.
3.parasti divd. formā: noliegts, noliedzams; val. Tāds, kura nozīmē ir noliegums3.
PiemēriNoliegts darbības vārds.
- Noliegts darbības vārds.
- Noliegta forma.
- Noliedzamie vietniekvārdi.
Avoti: 5. sējums