noliesēt
noliesēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriLiene: Dažas govis nez kādēļ negrib ēst kārtīgu barību. Bet ēd vecus salmus.. un noliesē.
1.1.Novājēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriAnsis bija noliesējis gluži dzeltenīgs, nomocījies, un tomēr viņa acīs bija arī līksmība.
Avoti: 5. sējums