nolikties
nolikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.Nogulties (kur, uz kā u. tml.), parasti, lai gulētu.
PiemēriNolikties uz dīvāna.
Stabili vārdu savienojumiNolikties (arī (ie)likties) gultā.
1.1.sar. Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Piemēri«Tētīt, tādā vējā!» Rasma vaimanā, sliedama uz augšu Edžum apkakli. «Sapūtīs ausīs, noliksies slims.»
2.Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem).
PiemēriLecu no paša augstākā pakāpiena... Tik tikko nenolikos garšļaukus uz perona.
Stabili vārdu savienojumiNolikties gar zemi.
3.parasti 3. pers.; pareti Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriJocīgi, ka kāja [iereibušajam] reizēm noliekas citādi nekā domāts..
4.sar. Ātri noskriet (lejā).
PiemēriNolikties pa trepēm lejā.
Avoti: 5. sējums