nolikties
nolikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.
1.Nogulties (kur, uz kā u. tml.), parasti, lai gulētu.
PiemēriNolikties uz dīvāna.
- Nolikties uz dīvāna.
- Nolikties gultā.
- Ēriks jau noliekas zālē uz muguras. «Atpūtīsimies!»
- ..Jāzepiņš noliekas stundiņu nosnausties..
- Vepri, smiltīs nolikušies, miegaini tusnīja..
- pārn. Vējš, kas viņam šurpbraucot bija trakulīgi svilpis gar mašīnas logiem, nu laikam nolicies zem kādas priedes atpūsties.
- Meimuru māte bija nolikusies gulēt, un, kamēr tā uzcēlās.., laiks gāja jau krietni pāri pusnaktij.
Stabili vārdu savienojumiNolikties (arī (ie)likties) gultā.
- Nolikties (arī (ie)likties) gultā idioma — sar. Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvokli.
- Nolikties (arī aiziet) gulēt — Sakārtoties gulēšanai un nogulties guļasvietā.
- Nolikties uz auss idioma — sar. Aiziet gulēt.
1.1.sar. Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
Piemēri«Tētīt, tādā vējā!» Rasma vaimanā, sliedama uz augšu Edžum apkakli. «Sapūtīs ausīs, noliksies slims.»
- «Tētīt, tādā vējā!» Rasma vaimanā, sliedama uz augšu Edžum apkakli. «Sapūtīs ausīs, noliksies slims.»
2.Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem).
PiemēriLecu no paša augstākā pakāpiena... Tik tikko nenolikos garšļaukus uz perona.
- Lecu no paša augstākā pakāpiena... Tik tikko nenolikos garšļaukus uz perona.
- Mikiņš piesprādzēja slidu pie kreisās kājas zābaka,.. atspērās ar labo un - žviukš! - nolikās gar zemi..
Stabili vārdu savienojumiNolikties gar zemi.
- Nolikties gar zemi — Nogāzties zemē.
3.parasti 3. pers.; pareti Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
PiemēriJocīgi, ka kāja [iereibušajam] reizēm noliekas citādi nekā domāts..
- Jocīgi, ka kāja [iereibušajam] reizēm noliekas citādi nekā domāts..
4.sar. Ātri noskriet (lejā).
PiemēriNolikties pa trepēm lejā.
- Nolikties pa trepēm lejā.
Avoti: 5. sējums