nolupt
nolupt parasti 3. pers., -lūp, pag. -lupa; intrans.
1.Lūpot atdalīties nost.
PiemēriApmetums vietām sāk nolupt.
1.1.parasti divd. formā: nolupis. Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
PiemēriNokaltusi, nolupusi priede.
Avoti: 5. sējums