nolupt
nolupt parasti 3. pers., -lūp, pag. -lupa; intrans.
1.Lūpot atdalīties nost.
PiemēriApmetums vietām sāk nolupt.
- Apmetums vietām sāk nolupt.
- Kokam miza ir nolupusi.
- Izvēlās katls. Tam bija nolupusi emalja.
- Baltais krāsojums vietām nolupis un atsedzis brūnus plankumus.
1.1.parasti divd. formā: nolupis. Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
PiemēriNokaltusi, nolupusi priede.
- Nokaltusi, nolupusi priede.
- ..pelēkais, nolupušais slimnīcas mūris likās baltāks nekā citkārt..
Avoti: 5. sējums