nolīgoties1
nolīgoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
PiemēriPuika uztrūkās sēdus, tā ka laiva nolīgojās.
- Puika uztrūkās sēdus, tā ka laiva nolīgojās.
- Vēja plūsma bija nokļuvusi pie bērziem - sakustējās zari, nolīgojās kovārņu ligzdas..
1.1.pārn. Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
Piemēri..uz vienu reizi visi laiž vaļā tādu brēcienu, ka visa iela nolīgojas..
- ..uz vienu reizi visi laiž vaļā tādu brēcienu, ka visa iela nolīgojas..
- Zāle dobji nolīgojās, šīm cietajām delnām.. sasitoties [aplaudējot]..
- Telts nolīgojas smieklos.
2.Nolīgot [1] (1).
PiemēriVezums nolīgojas lejā pa nogāzi.
- Vezums nolīgojas lejā pa nogāzi.
Avoti: 5. sējums