nomelnot
nomelnot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans.; parasti divd. formā: nomelnojis Kļūt melnam vai ļoti tumšam. Nomelnēt.
PiemēriNetālu meža malā starp ozoliem un gobām ir nomelnojusi muižas smēde..
2.trans. Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
PiemēriKaupurs nesaprata, kas viņu tik bezkaunīgi varējis apmelot un nomelnot.
Avoti: 5. sējums