nonicināt
nonicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Nicinoši novērtēt (kāda, ko).
Piemēri«Abi divi izstumti, atmesti, nonicināti iesim pret viņiem visiem.»
- «Abi divi izstumti, atmesti, nonicināti iesim pret viņiem visiem.»
- ..viņš tā aizrāvās no stāstīšanas, ka daudz ko pārspīlēja un sevi tīši nomelnoja. Ceplim šķita, ka viņš pats ir sev pretinieks un tādēļ Bertas priekšā pazemojams un nonicināms.
- Ne vienu reizi vien Jēkabs bija dzirdējis ganu darbu nonicinām, viņš negribēja būt pieaugušo izsmietais.
Avoti: 5. sējums