nonirt
nonirt -nirstu, -nirsti, -nirst, pag. -niru; intrans.
Nirstot virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriNonirt līdz upes dibenam.
- Nonirt līdz upes dibenam.
- ..viņš pasvērās augšup un uz galvas metās jūrā... Tikai to viņš vēl samanīja, ka strauji kā akmens nonirst dzīlē.
- ..vēlāk [zēns] pievērsās Rūdolfam, kas skaistā kraulā iepeldēja ezerā un nonira - ūdens virsmā izplūda viļņu loki.
- Kāds bija iedomājies aizlikt prožektoriem zaļganu stiklu, un dejotāji tagad atgādināja akvalangistus, kas, noniruši zemūdens valstībā, izdara dažs veiklākas, cits neveiklākas kustības.
Avoti: 5. sējums