nopūta
nopūta -as, s.
Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
Piemēri..[pusgraudniecei] izlauzās tik smaga nopūta, ko varētu arī saukt par vaidu.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest nopūtu.
Avoti: 5. sējums