Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopaļāt
nopaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu. Nopelt.
PiemēriArī Narciss sacerēja dzejoļus, bet, drīz vien nojauzdams, ka daži nimfu dēli viņu pārspēj,.. sāka nopaļāt katru, kas skandēja savus sacerējumus.
Avoti: 5. sējums