nopakaļ
nopakaļ apst.
nopakaļus apst.; retāk
1.Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
PiemēriĢirts taciņas līkumā pameta ašu skatienu pār plecu un ieraudzīja, ka puisis lēnām velkas nopakaļ.
1.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriIet nopakaļus tēvam.
1.2.Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
PiemēriSuns riedams skrēja pāri pagalmam, un tam nopakaļ švīkstēdama ritēja stieplē uzvērta ķēde.
2.Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
Piemēri«Bet kā tad būs ar virsrakstu?» viņam nopakaļus sauca uzskaitvedis.
Avoti: 5. sējums