nopakaļ
nopakaļ apst.
nopakaļus apst.; retāk
1.Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
PiemēriĢirts taciņas līkumā pameta ašu skatienu pār plecu un ieraudzīja, ka puisis lēnām velkas nopakaļ.
- Ģirts taciņas līkumā pameta ašu skatienu pār plecu un ieraudzīja, ka puisis lēnām velkas nopakaļ.
- Viņš iet pa priekšu, es nopakaļus..
- ..viņš aizsoļo pa ielu uz stacijas pusi. Nopakaļus kūņojas Bobis..
1.1.priev. nozīmē ar dat.
PiemēriIet nopakaļus tēvam.
- Iet nopakaļus tēvam.
1.2.Aizmugurē līdzi (kādam, kam).
PiemēriSuns riedams skrēja pāri pagalmam, un tam nopakaļ švīkstēdama ritēja stieplē uzvērta ķēde.
- Suns riedams skrēja pāri pagalmam, un tam nopakaļ švīkstēdama ritēja stieplē uzvērta ķēde.
- Viņi iet pret sauli, un divas zilas ēnas velkas viņiem nopakaļus.
2.Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
Piemēri«Bet kā tad būs ar virsrakstu?» viņam nopakaļus sauca uzskaitvedis.
- «Bet kā tad būs ar virsrakstu?» viņam nopakaļus sauca uzskaitvedis.
- Ģirts palika uz soliņa un domīgi noraudzījās viņiem nopakaļ..
- Kāds bruņinieks.. panāca bēgošo.. un svieda viņam nopakaļ Šķēpu.
Avoti: 5. sējums