nopaļāt
nopaļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu. Nopelt.
PiemēriArī Narciss sacerēja dzejoļus, bet, drīz vien nojauzdams, ka daži nimfu dēli viņu pārspēj,.. sāka nopaļāt katru, kas skandēja savus sacerējumus.
- Arī Narciss sacerēja dzejoļus, bet, drīz vien nojauzdams, ka daži nimfu dēli viņu pārspēj,.. sāka nopaļāt katru, kas skandēja savus sacerējumus.
- ..Nesāksim noskumt, ja pēkšņi mūs nopaļās kāds..
- ..lai viņa iesāk ko iesākdama, viss tiek nopaļāts kā nevīžīgi un aplam paveikts.
Avoti: 5. sējums