norīkot
norīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
PiemēriNorīkoja Bramani aplokam sētu pielāpīt, Oša Andru ganībās pacirst zeģenes linsēklām..
- Norīkoja Bramani aplokam sētu pielāpīt, Oša Andru ganībās pacirst zeģenes linsēklām..
- «Ej uz novietojumu un saki seržantam, ka es esmu pavēlējis tevi nekur nenorīkot divdesmit četras stundas.»
- «Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Artūru mājās,» māte mani norīkoja.
1.1.Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
Piemēri«Esmu skolotājs Viesturs. Padomju vara norīkoja mani strādāt jūsu skolā.»
- «Esmu skolotājs Viesturs. Padomju vara norīkoja mani strādāt jūsu skolā.»
- ..sadales komisija viņu kopā ar četrpadsmit citiem nule kā beigušajiem norīkoja darbā uz Liepāju zvejnieku artelī «Boļševiks».
2.Izvietot1.
Piemēri..iznāca rakstvedis ar papīru žūksni, norīkoja grāmatas un papīru pa galdu.
- ..iznāca rakstvedis ar papīru žūksni, norīkoja grāmatas un papīru pa galdu.
- ..Ozols izgāja līdzi virtuvē, izņēma viņai no rokām šķīvjus un karotes un, ienesis istabā, šķindinādams norīkoja uz galda.
Avoti: 5. sējums