noravēt
noravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Ravēt un pabeigt ravēt (kādu platību).
PiemēriMēs varam Jāņos iet, Mums dārziņi noravēti.
1.1.Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu).
PiemēriNoravēti stādījumi.
1.2.Ravēt un pabeigt ravēt (nezāles).
PiemēriDārzā visas nezāles noravētas.
2.intrans. Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt.
PiemēriNoravēt visu pēcpusdienu.
Avoti: 5. sējums