norisināties
norisināties parasti 3. pers., -inās, pag. -nājās; refl.
1.Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt3.
PiemēriKoku un pārējo zaļo augu lapās norisinās nozīmīgākais dzīvības process - fotosintēze..
2.Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) — darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2), noritēt2.
PiemēriNotikumi norisinās strauji.
Avoti: 5. sējums