normalitāte
normalitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → normāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Normālums (1).
2.Vispārināta īpašība → normāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Normālums (2).
3.Vispārināta īpašība → normāls3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Normālums (3).
4.ķīm. Normālā koncentrācija.
Avoti: 5. sējums