nosēkties
nosēkties -sēcos, -sēcies, -sēcas, pag. -sēcos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
PiemēriVecais aiz elpas trūkuma nosēcās. Viņš nebija paradis tik daudz runāt..
- Vecais aiz elpas trūkuma nosēcās. Viņš nebija paradis tik daudz runāt..
- Vispirms akmens izkrita puisim no rokas, pēc tam viņš nosēcās «ē-eh!» un nogāzās.
- ..viņš piegāja pie ūdens spaiņa, paņēma no galda.. alumīnija kastroli, piesmēla līdz malām un, vienā malkā izdzēris, nosēcās.
- pārn. ..gluži kā aizsmacis cilvēks nosēcas vecais sienas pulkstenis..
2.Sēcošā balsī noteikt, pateikt. Nosēkt (2).
PiemēriŠodien audzinātāja klasē ienes neredzētu kastīti, pagrabina un liek mums minēt, kas tur varētu būt iekšā... «Laikam kapeikas!» nosēcas Ulis.
- Šodien audzinātāja klasē ienes neredzētu kastīti, pagrabina un liek mums minēt, kas tur varētu būt iekšā... «Laikam kapeikas!» nosēcas Ulis.
- «Vai jūsu piere ir apdrošināta?» es jautāju, un viņš drūmi nosēcās: «Tur jau tā bēda, ka nav.»
- ..saimniece tikai nikni nosēcās: «Kad nabagiem tie vēderi pilni, tad dūša liela.»
Avoti: 5. sējums