nosēsties
nosēsties -sēžos, -sēdies, -sēžas, arī -sēstos, -sēsties, -sēstas, pag. -sēdos; refl.
1.Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNosēsties galda galā.
Stabili vārdu savienojumiNosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla.
1.1.Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
Piemēri..vecenītes blakussēdētāja.. strauji atvēra acis un nosēdās taisnāk.
2.Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) — parasti par putniem, kukaiņiem.
Piemēri«Dzirdiet, baloži!..» es uzsvilpju.. Tie, kas sēž uz akas, paceļas spārnos un nosēžas uz pagraba. Bet tie, kas bija uz pagraba, tie novietojas uz jumta..
2.1.Nolaisties (kur) — par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
PiemēriBorta ugunīm signalizējot, parādījās lidmašīna. Tā lēni nosēdās uz noras..
2.2.Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) — par sniegu, putekļiem u. tml.
Piemēri..no debesīm nesteidzīgā lidojumā peldēja lielas sniega pārslas; tās rotaļīgi šūpojās un maigi nosēdās uz māju jumtiem.
3.parasti 3. pers. Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
PiemēriPupiņu kafiju un cukuru ieber verdošā ūdenī, uzvāra un patur karstumā 5 minūtes. Kad kafijas biezumi nosēdušies, šķidrumu nolej un atdzesē.
3.1.Sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) — par vielu.
Piemēri..iemute «aizsērē», tas ir,.. uz tās sieniņām nosēžas sveķaina viela.
4.parasti 3. pers. Sablīvēties, noplūkt.
PiemēriSiens kaudzē nosēdies.
4.1.Pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu).
PiemēriKlēts nosēdusies.
4.2.Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
PiemēriDurvis nosēdušās.
Avoti: 5. sējums