nosēt
nosēt -sēju, -sēj, -sēj, pag. -sēju; trans.
1.Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
Piemēri..Tēvs man deva linu zemi, tu nosēji auziņām.
2.divd. formā: nosēts; arī savienojumā «kā nosēts» Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
PiemēriAr akmeņiem nosēts lauks.
Avoti: 5. sējums