nosēt
nosēt -sēju, -sēj, -sēj, pag. -sēju; trans.
1.Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
Piemēri..Tēvs man deva linu zemi, tu nosēji auziņām.
- ..Tēvs man deva linu zemi, tu nosēji auziņām.
- Un citu gadu Muļķītis pat savādo pakalnu.. nosēja ar zīdainām magonēm.
- pārn. Pa priekšu tankiem nāca bumbvedēji, nosēdami visu apkārtni ar savu nāves kravu.
2.divd. formā: nosēts; arī savienojumā «kā nosēts» Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
PiemēriAr akmeņiem nosēts lauks.
- Ar akmeņiem nosēts lauks.
- Seja nosēta ar vasarraibumiem.
- Debesis kā nosētas zvaigznēm.
- Priekšā atklājās koši zaļa pļava, visa nosēta dzeltenām pienenēm kā mazām apaļām saulītēm.
- ..lapotne ir skaisti zaļa, sētin nosēta koši sarkaniem ziediņiem.
- ..upe kā nosēta dažādu krāsu un lielumu laivām..
Avoti: 5. sējums