nosausēt
nosausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse. Nosusināt.
PiemēriUn tēvs aizgāja.. līdz tīrumiem paskatīt, kā pavasara saule nosausē zemi.
- Un tēvs aizgāja.. līdz tīrumiem paskatīt, kā pavasara saule nosausē zemi.
2.intrans. Kļūt sausam (par kā virsmu, ārpusi).
PiemēriTīrums nosausējis.
- Tīrums nosausējis.
Avoti: 5. sējums