Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noskrambāt
noskrambāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Skrambājot ievainot. Būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
PiemēriNoskrambāt seju.
2.Skarot (ko) ar ko asu, radīt rievas, līnijas (visā tā virsmā vai tās lielākajā daļā).
PiemēriNoskrambāt galdu.
Avoti: 5. sējums